TOLTEK
Lūdzu uzgaidiet, informācija tiek ielādēta...

Mūsu blogs

Informācija par kalendāru un mūsu domas

Tāpat kā mūžība ir absolūtās un bezgalīgās realitātes (Dievības) atribūts, tā arī laiks ir matērijas un enerģijas dinamiskā potenciāla raksturīga pazīme. Kolīdz kosmiskā manifestācija sasniedz fiziskās pasaules līmeni, šīs pasaules matērija/enerģija izpaužas kā maiņu un tapšanu radošs dinamisms.

Roberts Mūks

Taisnība un Patiesība.

Ir Dieva nolikts, ka laiks plūstot caur mums pārtop dzīves pieredzē. Pārsvarā tā ir būtiska tikai mums pašiem un tikai savu dzīves uzdevumu risināšanai mēs varam to izmantot. Tikai izņēmuma gadījumos laiks atnes pieredzi, kas svarīga visai cilvēcei kopumā. Šodien ir 3. Kalendāra Apļa colkina 8 Chuwen (31.01.15) un laiks atļauj atklāt dāvanu, ko «Laika Radītāji» nolikuši Latvijas durvju priekšā. Unikālas zināšanas! Informāciju par to, kā Atmana (Dieva) sākotnējais princips manifestējas maijā (laicīgajā pasaulē). Pareizi tulkojot vārdus mēs varam tikt līdz lietu patiesajai nozīmei. Tas tāpat, kā ar „taisnību” un „patiesību”. Taisnība var būt katram sava un nozīmē vien to, ka cilvēks ir uzticīgs sev, taisns vārdos un darbos. Taisnības var krustoties. Tāpat kā dažādos leņķos augošas priedes, katra norāda uz savu zvaigzni, katra taisnība norādīs uz savu ideālu vai Dieva interpretāciju. Cilvēkam kurš netiecas uz ideālu, taisnības nemaz nevar būt. Patiesība savukārt nevar kādam piederēt. Tā ir kā debesis virs mūsu galvām. Visaptveroša. Uz debesīm tiecas visas priedes, pat ja viņas to neapzinās. Ar „maiju kalendāru” ir tieši tāpat. Tas nevar piederēt maijiem, jo ataino laiku, kurā dzīvo visa cilvēce. Laiku kā skolotāju, kurš palīdz mums izprast pašiem sevi un notikumus ap mums. Laiku kā enerģiju, kuru mēs varam izmantot, lai realizētu savas vēlmes un nodomus.

Tieši mēs, teiksmanās «Debesu Niedres» tautas tāltālie pēcteči varam būt cienīgi atklāt cilvēcei laika plūduma būtību un cilvēkiem laika patieso lomu viņu dzīvēs. Tad laiks vairs neplūdīs mums garām un mēs varēsim izpildīt savu misiju. Sociāli nosacītā laika atskaites shēma, kas atņem mums atņem enerģiju un ļauj nelielam zinošo lokam manipulēt ar milzīgām cilvēku masām – pārstās darboties. Tagad, kad kāpjam pār jaunā laikmeta slieksni, zināšanas par laika dabu mums dos iespēju saslēgties ar spēkiem, kas nosaka cilvēku dzīvi un nāvi. Iespēju pāriet augstākā „trīsdimensiju interaktīvās spēles” līmenī. Lai diskreditētu šīs zināšanas «civilizētajā pasaulē», masu medijos tika palaista „pīle” par maiju pareģoto pasaules galu 21. decembrī. Savukārt Gvatemalā indiāņiem ilgu laiku bija liegts iegūt pat pamata izglītību. Līdz ar to tika izslēgta iespēja, ka indiāņi kā kādreiz pēc Atlantīdas bojāejas, no saglabātajām zināšanu druskām varētu restaurēt visu maģisko sistēmu. Vēl pirms 20 gadiem Ixil reģionā, kur tagad dzīvo indiāņu Bībeles „Popol-Vuh” autoru pēcteči – Kiche cilts, amerikāņu algotņi izšāva iedzīvotājus veseliem ciemiem.

Mēs dažkārt lietojam vārdu salikumus – Laiku loki; Gadu raksti; Saules mūžs; Saules rits. Bet ko mēs zinam par to izcelsmi?

Vārdus mēs esam saglabājuši, ne tikai tautasdziesmās. Pat caur estrādes šlāgerdziesmiņām ar dzejnieku vārdiem mūs uzrunā – senču gudrība!

„Aiziet gadi, atnāk gadi, paiet mūžs....”

„Mēs tev dāvinām sevi – pasaule, pasaulīt....”

Jā! Starp mums un Pasauli notiek nebeidzama apmaiņa. Mēs tai atdodam savu enerģiju, bet paņemam no tās – dzīves pieredzi. Kad esam samaksājuši ar pēdējām enerģijas pilieniem par izaugsmes iespēju caur eksistenciālo pieredzi, tad –„visbeidzot sirmi vīri nāk, cirst baltu bērza krustu....” Un kārtējo reizi mēs aiziesim tālumā, lai atnāktu un sāktu no gala. Ar jaunu dzīvi, jaunu pieredzes etapu, jaunu laika loku.

Mūsu dzīve ir spēle un apmācību poligons vienlaicīgi. Ienākot dzīvē mēs piedzimstam uz spēles laukuma. Mēs pārvietojamies tajā, kā figūras pārvietojas pa „Cirka” laukumu vai Riču-raču spēli. 1 diena ir 1 lauciņš. Un katrā lauciņā, katrā laiktelpas vienībā, katrā dzīves dienā ierakstīta informāciju, kuru mēs varam izlasīt. Ja mēs spējam šo informāciju lasīt, mūsu individuālais laika ritums iegūst dziļāku jēgu. Mēs varam izprast savas dzīves notikumu patieso nozīmi. Mēs izlasam informāciju, kas rakstīta uz tekošā spēles lauciņa un saprotam tekošās dienas nozīmi. Tad mēs varam izmantot dienas  potenciālu. Tad mēs spējam saprast, kas patiesībā notiek mūsu individuālajā laiktelpas realitātē. Mēs zinam – par ko ir stāsts.

Kur mēs varam atrast šīs neparastās spēles lauciņu struktūru?

02 COLKINA virpulji

Maiju kalendāros! Tieši tur ir nošifrēta „Matrices” jeb laiktelpas uzbūves shēma. Patiesībā tie visi veidouniversālu «organaizeru» apzinātai dzīvei. Tas arī ir vienīgais kopsaucējs, kas vieno Maiju laika matrici ar kalendāru mums pierastajā izpratnē. Abi ir izmantojami laika plānošanai. Bet dzīves efektivitātes līmeņi, kuros atrodas šo abu plānotāju izmantotāji – nav pat salīdzināmi.

Parasta kalendāra izmantotājs soļo pa dzīves spēles lauciņiem, kā aklais, kurš neredz vietu kur sper soli. Vienīgo dažādību šajā soļošanā ievieš darbdienu un brīvdienu mija, kā arī sociuma nosacītās svētku dienas. Slimības gadījumā figūriņa apstājas un izlaiž konkrētu gājienu (dienu) skaitu savā dzīvē. Bet viņa neapjēdz iemeslus, kas lika viņai izkrist no spēles ritma. Uz dienu lauciņiem rakstītā informācija viņai nav pieejama.

Sauļu zinātājs savukārt apzinās katra sava dzīves soļa zemtekstuViņam nav labu vai sliktu dienu – ir tikai izaicinājumi. Mīklas, kas jāatmin. Darbi, kas jāpaveic. Eksāmeni, kas jāiztur. 1 saule ir 1 dzīves solis. Viņš zina uz kurieni tiecas laika straume un plāno savas laivas maršrutu cilvēces kolektīvās un neizbēgamās īstenības ietvaros. Vēl vairāk – ar savas apziņas vektoru viņš šo īstenību ietekmē. Viņš var mainīt visu savās personīgajās laika līnijās ieslēgto projekciju (cilvēku) nākotnes kvalitāti. Tieši tamdēļ šīs zināšanas «tumsas laikmeta» periodā tika noslēptas, apglabātas. Veco zintnieku pēctečus vēl šobaltdien Gvatemalā turpina dēvēt par «Dienu glabātājiem». Viņi stāsta, ka senlaikos dievi atnesuši šīs zināšanas viņu tautai, kā pašu sakrālāko Visuma noslēpumu, kas jātur slepenībā līdz 13 baktunu cikla (13x144000) beigām. Dievi līdz ar šīm zināšanām atnesuši arī rakstību un matemātiku (tādēļ nav jābrīnas, ka visi saglabājušies maiju kodeksi ir kalendāro ritmu tabulas, kuru precizitāte ir pārbaudīta korelējot tās ar reāli esošiem astronomiskiem faktiem). Indiāņiem nebija tehnisku iespēju veikt tik precīzus astronomiskos mērījumus, kādi izriet no kodeksos apzīmētajiem Saules sistēmas planētu kustības parametriem. Vēl mazāka ir varbūtība, ka viņiem bija iespēja izsekot procesus, kas noris uz Saules (260 dienu Colkins ir sinhrons ar Saules ekvatoriālo joslu rotāciju).

Tas tiesa, ka senās Mezoamerikas tautas ar laiku sāka izmantot „svētos kalendārus” kā savdabīgu astroloģisko matrici, ar kuras palīdzību noteica labvēlīgas un nelabvēlīgas dienas, izskaitļoja valdnieku kronēšanas un karu sākšanas datumus. Bet zinot cilvēka iedabu, tas šķiet saprotams un pilnīgi likumsakarīgs fakts. Dzīvojot šeit un tagad, neizmantot unikālu «Dievišķā nodoma matrici» savu iespēju un varas paplašināšanai – «tumsas laikmetā» pilnīgi neizpildāms uzdevums. Kā šīs zināšanas pielietoja tie, kas tās nodeva glabāšanā Maiju priesteriem, mēs varam tikai minēt.

Indiāņu tautas Olmeku kultūras laikā (1200.-400.gads p.m.ē.), iespējams vēl glabāja un nodeva nopaaudzes paaudzē dievu atstātos „laika pavedienus”, kā vienīgā un mūžīgā dieva – Debesu Sirdsnodoma atspulgu šeit pastāvošajā realitātē. Caur to prizmu tika tulkoti notikumi un meklētas atbildes uzmūžseniem jautājumiem - par dzīves un nāves spēli, par cilvēka lomu šajā teātrī, par mums lemtonākotni. Valdnieki godināja Dievu, visu lietu radītāju, bet tauta godināja valdniekus, kā zināšanusakrālās būtības dzīvu atspulgu. Pilnīga pašpietiekamība un sakaņa ar visu dzīvo raksturoja šoscilvēkus. Viņi vēl necēla milzīgas piramīdas, lai apliecinātu savu varu. Bet izmantoja zināšanas, lai ceļotu dažādās realitātes dimensijās un akumulētu sevī transcendentālo pieredzi. Tieši zināšanu un transpersonālās pieredzes iegūšanai kalendārs tika izmantots iesākumā. Tas bija visefektīvākais instruments, lai koriģētu dvēseles attīstību maijas jeb «ilūziju pasaules» realitātē.

Kas notika tālāk, kad lepnības dēmoni uzklāja plīvuru priesteru acīm – mēs jau zinam (no pirmskolumba Amerikas arheologu un citu pētnieku darbiem). Teotivakānā (Vieta, kur aizsākās laiks) tika atjaunota vecā «Dievu pilsēta». Cilvēki atgriezās seno piramīdu pakājē un ar laiku tur izpletās metropole (20 km2 liela blīvi apdzīvota teritorija, kurā mita vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju), ar kuru tai laikā nevarēja sacensties neviena Vecās Pasaules pilsēta. Mūsu ēras sākumā ar to jau sāka sacensties maiju valdnieku hegemonijas centri dienvidu teritorijās – El Miradora, Nakbe, Tikala... Priesteri sāka slēpt kalendāros ietvertās zinības no tautas, kā rezultātā izveidojas divas atšķirīgas „Pasaules matrices” interpretācijas sistēmas.

Viena – primitīva, bet cieši saistīta ar dabas spēkiem un garu pasauli. Otra – uz sarežģītiem algoritmiem bāzēta, visaptveroša, bet dzīvo dvēseli zaudējusi māksla. Tā rezultātā sāka zelt māņticība un elkdievība, jo tautai vairs nebija pieejamas zināšanas par dzīves ritmiem un dažādiem laika straumes aspektiem. Sabiedrības augšējos slāņos strauji savukārt sākās garīguma regress un notika atgriešanās pie Atlantīdas laiku melnās maģijas. Priesteri sāka tulkot kalendāru nevis pēc sakrālās būtības, bet tā kā ērti jaunajām valdnieku dinastijām, kas ieviesa indiāņu dzīvē daudzus „melnās maģijas” aspektus. Visi sakrālā matriksa skaitļi tika rūpīgi glabāti un visi rituāli formāli izpildīti, tikai priesteru domas un lūgšanas vairs neaizsniedza Dieva apziņu. Viss tika pakļauts neiedomājamai lepnībai un varaskārībai. Vēl tagad arheologi Meksikas un Gvatemalas džungļos atrod klasiskajai zinātnei grūti izskaidrojamus artefaktus, kas liecina, ka klasiskā Maiju civilizācija ir citas, daudz senākas un diženākas kultūras vēlīna atbalss. Tās ir milzīgas pilsētas, kuras pamestas jau Maiju klasiskā laikmeta sākumā. Kristāla galvaskausi un apbedījumi ar mirstīgajām atliekām, kas nepieder indiāņu rases pārstāvjiem. Ceremoniālie centri, kuri uzbūvēti uz daudz senākiem pamatiem (piemēram: valdnieku pils Palenkē uzcelta uz milzīgiem tehnoloģiski apstrādātiem akmens blokiem).

Ne velti teikas stāsta, ka Ketcalkoatla un Teskatlipokas cīņa ar mainīgu veiksmi ritējusi tūkstošiemgadu. Reizes četras, tumsas un gaismas dievi gāzuši viens otru no pjedestāliem. Tātad ne vienreiz vien mainījušies egregori šai brīnumu pilnajā reģionā, kur cilvēces viedie senči bija izlēmuši noslēpt zināšanas par „ilūziju pasaules” laiku. Par cilvēka laiku, lomu un garīgās izaugsmes iespēju. Un sirmā senatnē šeit notikušās drāmas neatpaliek no Antīkās Pasaules impēriju memuāriem.

Tagad rit tas laiks, par ko vēstīts rakstos. Laiks, kad zināšanas par īsteno cilvēka lomu šai pasaulē – var tikt atvērtas pilnībā. Joprojām Kalendārs skaita dienas, laika viļņus un virpuļus. Bet viņu rezultāts nav nosacīts no augšas. Mēs varam pagriezt dienas enerģiju uz labu, vai uz ļaunu. Ir sācies Ketcalkoatla un Teskatlipoka cīņas fināla mačs un katrs no mums var ietekmēt tā rezultātu. Katrs var noliekt laba un ļauna svaru kausas ar savas „sirds svaru”. Tas svaru kauss, kurā esošo siržu svars pārsvērs pretējo, noteiks cilvēces likteni tuvākajos 5000 gados. Mēs esam piedzimuši šai laikā, tāpēc ka esam izvēlējušies piedalīties cilvēces nākotnes veidošanā. Bet to ietekmēt mēs varam tikai tajā gadījumā, kad mūsu sirdīm ir „svars”. Personālā "navales" svars.

 2012,gada 21.decembrī indiāņiem bija svētki, jo nāve atnāca un paņēma sev līdzi veco laikmetu, un ceļš pretim atdzimšanai aizsākās. Daudzi no mums to neizprot un līdz ar to neizprot arī, kas notiek ar pašu dzīvēm. Mēs jūtam, ka pastāvošajā realitātē kaut kas ir mainījies. Vecie paterni atsakās darboties un veiksme vairs neatrodas mums ierastajās vietās. Mēs jautājam maiju viedajiem:”Kas noticis? Kāpēc līdz ar jūsu sludinātā Gaismas laikmeta atnākšanu dzīvot kļuvis grūtāk, sarežģītāk. Kur tad ir tā Dieva Valstība?”

Atbilde nepārsteidz – „Viņa ir jūsos pašos. Viņa dzimst no iekšienes. Un viņas atnākšana sākas ar Tumsas pasaules nomiršanu jūsos pašos”. Kaut kur dzirdēti vārdi, liekas ka Evanģēlijā! Bet kāds tam sakars ar maiju viedajiem un „Dienu glabātājiem”? Sakars vistiešākais – Dievs ir viens un visi Svētie raksti vēsta par vienu Radītāju. Un pie tiem pieskaitāmi ne tikai Bībele, Korāns un Bhagavad-gita. Arī maijiem bija sava bībele, kas saucās „Popol-Vuh” jeb Tautas grāmata un sava Jaunā Derība, kas ir indiāņu viedo vēstījumi par Jaunā laikmeta vērtību sistēmu. Es spēju iedomāties cik pārsteigts 1701.gadā bija dominikāņu mūks Fransisko Himeness, kad pirmoreiz dzirdēja no indiāņiem pilnu Radīšanas grāmatas pārstāstu. Tā sākas ar šādiem vārdiem –

Tas ir pirmais stāsts. Viss bija neziņā, viss auksts, viss klusumā. Nebija ne cilvēka, ne zvēra, ne putnu, ne zivju, ne krabju, ne akmeņu, ne alu, ne ieleju, ne zāles, ne mežu. Bija tikai debesis.

Zemes virsma tad vēl nebija parādījusies. Bija tikai auksta jūra un milzīgā debesu velve.

Nebija nekā savienota, nebija nekā kas varētu radīt skaņu, nebija nekā kas varētu kustēties, drebēt vai trokšņot gaisā.

Nebija nekā kas dzīvotu vai kam varētu būt dzīvība. Bija tikai auksts ūdens, mierīga jūra, vientuļa un klusa.

Tikai vienīgi Veidotāja un Radītājs, Tepeu un Kukumacs, Lielā Māte un Lielais Tēvs atradās bezgalīgajos ūdeņos. Jā, viņi atradās tur, zem zaļām un zilām spalvām. Pēc savas dabas viņi bija vareni viedie un vareni domātāji.

Tumsā, naktī bija tikai nekustība, tikai klusums. Lūk tādā stāvoklī eksistēja debesis. Un tur atradās Debesu Sirds – tas ir dieva vārds un tā viņš saucās.

Tad atnāca viņa vārds pie Tepeu un Kukumaca, sanākušiem kopā tumsā. Naktī atnāca viņa vārds, un Tepeu un Kukumacs runāja ar viņu.

Un lūk, viņi runāja un apsprieda, viņi nonāca saskaņā viens ar otru, viņi apvienoja savus vārdus un savas domas.Un tajā laikā viņiem tapa skaidrs, ka iestājoties rīta ausmai vajag parādīties cilvēkam. Tad viņi iekārtoja pasaules izveidošanu, koku augšanu, dzīvības dzimšanu un cilvēka radīšanu.

Tā bija noteikts tumsā un naktī ar tā spēku, kas ir Debesu Sirds, ko dēvē par Hurakanu. Pirmais saucas Kahulha-Hurakans. Otrais – Čipi-Kahulha. Trešais – Raša-Kahulha. Un šie trīs, pēc savas būtības ir vienotā Debesu Sirds.....”.

Tas ir tikai „Tautas grāmatas” sākums. Niecīga daļa no visa teksta, kas ietver sevī alegoriski atstāstītu radīšanas vēsture. Iepazīstoties ar Popol-Vuh rodas iespaids, ka Bībeles „Genesis” ir tikai stipri saīsināts radīšanas vēstures pārstāts (īss konspekts). Es iedomājos, cik pārsteigtiem bija jābūt katoļu priesteriem sastopot maiju svētajās grāmatās Dieva Trīsvienības jēdzienu. Nerunājot nemaz par daudziem citiem sākotnējās maiju reliģijas atribūtiem (bērnu kristīšana, grēksūdze, gavēnis). Kā Mezoamerikā dzīvojošās tautas nonāca līdz cilvēku upurēšanas rituāliem, tagad neanalizēsim. Pieļauju, ka tas ir tiešas Sātanisko spēku iejaukšanās rezultāts. Šajā zemē bija noglabātas unikālas zināšanas par Dieva radītās pasaules attīstību laiktelpā, par „maijas” jeb ilūziju pasaules uzbūvi, par cilvēku misiju šajā pasaulē. Tas viss priekš Sātana bija pārāk gards kumoss, lai viņš vienaldzīgi paietu tam garām. Rezultātu mēs zinam – maiju priesteri, tāpat kā Atlantīdas valdītāji, krita lepnības grēkā un gāja pazušanā. Tikai zināšanas, kas nākušas no Dieva – saglabājās caur laikiem līdz mūsdienām. Līdz gaismas laikmeta slieksnim. Jo šeit tām jātop pielietotām. Šeit tās var sniegt tieši tās atbildes, kuras mums nepieciešamas. Atbildes uz to, kā mums jāvirza savas domas, vārdi, darbi un nodomi tagad, uz Jaunā laikmeta piedzimšanas sliekšņa.

Mums jāzina, ka jaunā dzimšana sākas ar vecā, aizvadītā, savu laiku nodzīvojušā nāvi. Mums jāzina, ka tagad ir laiks atjaunot sava cilvēciskā ego saikni ar mūžīgo, nemirstīgo dvēseli, kas ienāk „maijas” pasaulē lai iegūtu jaunu ar konkrētu laika ciklu saistītu pieredzi. Ja mums patreiz liekas, ka veiksme mūs ir pametusi, tad tā arī ir. Dievs gatavo mums jaunu laikmetu, kurā būs jauni labklājības un veiksmes kritēriji. Jo gaismā lietas izskatās mazliet savādāk nekā puskrēslā, un līdz ar to izmainās vispārpieņemtā vērtību sistēma. Kas mums tagad jādara? Jāiet pretim jaunai veiksmei, jo vecie veiksmes standarti ir krituši.

© toltektime.com 2015